| |
[Oct. 5th, 2007|01:30 am] |
Cik labi,ka šodien bija samērā mierīga diena... Ar savu sāpošo celi nemaz nevarētu paskriet... Kurpes atstiepu mājās... Atdošu māsai... Man ta kā drusku par mazu... Strādāju zābakos... Un tā ir labi... Vismaz kājas nenogurst... Es mīlu savus zābaciņus...
Un vēl... Tikko nosūtīju vairākus ielūgumus... Nu jau palika vairs tikai drusku vairāk par nedēļu... Gribas jau lai dzimšanas dienas tusiņš tāds makten labs sanāktu... Mīļuks ar tecās,ka gan jau izdosies atrast laiku,lai atbrauktu ciemos... Par to man būtu vislielākais prieks... Vislabākā dzimšanas dienas dāvana man būtu viņš... Ne tikai kā ciemiņš... Viņš man vismīļākais un gaidītākais ciemiņš... Viņš tak mans Mīļuks... Tas nekas,ka pirms pī viņu zina cik ilga laika,laikam pirms diviem gadiem,šamais no manis aizgāja... Viņš ir un palieks mans Mīļuks... Ar lielo M... Un cerība,galvenais arī ticība,ka šams pie manis atgriezīsies mani nepamet... Un ja nu tajā jaukajā sestdienā,kas saucas mana dzimumdiena,viss mainās... Un ja nu viņš beidzot pamostas un saprot no kā ir atteicies... Ar atplestām rokām sagaidīšu viņu atpakaļ... Eh... Lielais Cibas Dievs... Palīdzi man viņu atgūt... Tas ir tas,ko es visvairāk vēlos savā dzivē... Tā būtu skaistākā dzimšanasdienas dāvana manā mūža... VOT... |
|
|