| |
[Oct. 4th, 2007|01:32 am] |
|
Atvilkos no drabiņa nekāda.. Galva kā spainis... Sāp... Zāles ar nekāds nav... Dusmas uz visu pasauli... Gribējās traukus šķaidīt... Es vairs nevaru to stulbo darbu izturēt... Varētu tā ātrāk pārdot māju,lai varu kārtīgi atpūsties... Aizbraukt uz Liepāju pavējoties... Izšmaukt ārpus Latvijas robežām...Satikties ar draugiem,kuriem citādi neatliek laika... Un beidzot izdarīt arī kaut ko priekš sevis... Teiksim... Pastaigāt uz aerobiku... |
|
|
| |
[Oct. 4th, 2007|12:54 pm] |
|
Vispār jau tā mazliet skumji būs aiziet no drabiņa... Neredzēšu vairs savu Šokolādes Dievu... Kāds jau man teica,lai iedodu šamam savu telefona numuru... Bet kaut kā neērti nepazīstamam džekiņam dot numuru un teikt lai piezvana... Šamais tak tik man klients... Nav jau tusiņā satikts... Nu vispār jau būtu labi,ja uzzinājis ka es no ČP eju prom pats paprasītu numuriņu vai kaut kādas koordinātes kā mani atrast... |
|
|