| |
[Oct. 18th, 2007|02:16 pm] |
|
Un viena mana vizīte arī ir nomirusi... Negribas vairs pilnīgi neko... Nav vērts neko pirkt... Viss tiek sabojāts un saplēsts nenormāli īsā laikā... Atkal jau mācas virsū depresija... Tik sūdīgi... Gribu prom no visa un visiem... Mana gultas veļa ir ļoti skaisti izrobota ar šķērēm... Matracis jau sen ir mainījis krāsu un aromātu... Guļu un jūtos kā tualetē... Gribu kā labāk... Sanāk nekā... Atduros tikai kārtējo reizi pret pilnīgu bezjēdzību... Vai vispār maz ir vērts dzīvot... Katru dienu kā muļķis raujies darbā... Bet tā arī neko nespēj sasniegt... Pat elementāri iekārtot savu dzīves telpu... Tā lai prieks būtu mājās atnākt... Visapkārt viens liels bardaks... Nav spēka to vākt... Un tas arī ir bezjēdzīgi... Gribu piedzerties... Raudiens nāk... Raudu visu dienu... Nez kā ar tādām aizpampušām acīm iešu uz darbu... Negribu... Slikti... Ļoti slikti... Kapēc!!! Kāpēc!!! Kapēc!!! Man jau sen apnika... It īpaši šodien... Nevaru vairs izturēt... Gribas to knēveli kaut kur iespundēt lai vienreiz aizveras... Esmu nikna,neizgulējusies un pārgurusi... Viss ir piegriezies... Dusmas iekšā vārās... Gribas visiem pateikt.. ejiet tak jūs D****!!!! Bet nevar jau... Nesapratīs... |
|
|
