13. Jan 2010 20:43 Nepiekāpies
Viņai ilgu laiku nepatika mans nenoteiktais stāvoklis: ne Jā, ne Nē
Lai arī neesmu ne reizi teicis Jā, netaisījos Viņai par ļaunu prieku vai sirdsmieru teikt arī to Nē, jo kamdēļ gan, ja nav bijis Jā Drīzāk biju gatavs pirmo reizi pateikt Īstenu JĀ
Viņa uzskatīja, ka neuzticos Viņai. Nebiju tiktāl aizdomājies, taču šis termins saistībā ar mani uztrauca pat vairāk, kā man pie3dēvēto melošanu melo visi, taču šoreiz tas bija domāts savādāk. Varbūt par to laiku, ko nespēju viņai atrast. Esmu par to domājis, kāpēc tā.. Varbūt dēļ bailēm? dēļ miera, ko spēju saglabāt vienatnē? Dēļ savas nervu sistēmas? Cik nav sev zvērēts, ka NEKAD VAIRS. Ka, nekad ar Viņu, ne runāšu, ne redzēšu, ne satikšos...
Bet tā visa ir nepatiesība. vārdiem neaprakstāma nepatiesība, jo meloju pats sev. ne Viņai. Man viņu vajag. Tas taču ir skaidrs. Viņa bez manis ir tāda pati kā es bez viņas. Nekādi esam. Kāpēc moku divus? Ja mocītu tikai sevi vienu, tad vēl es saprastu, bet viņa to nav pelnījusi. Neviens nav manu sāpju vērts. Pietiekoši esmu daudzus sāpinājis... Pietiek
Jā, viņa runā par seksu
Es atsaku, kā tāda frigida meitene. Klimaksa pārmocīts bābietis izskatās vairāk nogribējies. Kāpēc? Kāpēc, ja zinu, ka līdz šim neesmu savā dzīvē saticis cilvēku, kas gribētu vairāk kā es? Viņa arī ne. Zinu
Jā, viņa fantazē par seksu
Tas ir normāli. tas ir uzbudinoši neskatoties uz to, ka manas fantāzijas pagaidām neviens nespēj pārspēt. Taču fantācijām ir kāda matemātiska īpašība. Tās ir ne tikai bezgalīgas.. Tās, protams, var sasummēt.... Un es atkal gribu viņu
Un visas, kuras pēdējā laikā ir mani gribējušas, dabūjušas kurvīti. Tas ir neticami, jo neesmu neko jau labi sen nevienam un nevienai solījis. Saprotams, ka svarīgākais ir pašā sevī.. Uzticība mīt tur. Viņai. Viņa raud. Jo dienas, jo mazāk. Bet raud.Ne skaļi, bet dziļi iekšā. Jūtu Viņu katru dienu. Un pēc tam nākošajā dienā atkal. Līdz ar pamošanos..
Kāpēc es tā daru? Kāpēc? Zinu, ka Viņa gaida Viņa grib divi grib
Viņa gaida
nepiekāpies neņem cigareti tad man būs vieglāk
neesi atkarīga no atkarības esi atkarīga no manis no mana smaida
nepiekāpies Tu to vari
es nākšu
mēs to varēsim nepiekāpies ir doma |