Medical Division

Pagulēju trīs stundas. Pamodos no tā, ka ir vājprātīgi karsts un man uz visiem stresiem ir parādījusies nenormālākā apetīte. pabeidzu šūt kleitu. Pat nespēju noticēt, ka man ir viņu izdevies dabūt gatavu.

Vakar beidzot noskatījos "Wachman" gribējās kaut ko jauku, par supervaroņiem un pasaules glābšanu. rezultātā saņēmu pamatīgu devu filozofijas, alternatīvās realitātes, bezizejas...Nē man šī filma patikās afigenna. Un muzikālais pavadījums arī bija ideāls. Pieķeru sevi pie tā, ka visu dienu klausos Bobu Dilanu.
Jautājums. Vai ir vēl kaut kas, kas pēc stilistikas un noskaņas būtu līdzīgs "Wachman"?

Man vaig miesnieku un viņas cirvīti.

DZeru piparmētru tēju. Skatos Južnoe Butova. Un domāju. Visu vakaru sāp galva. Nelīdz nekādas zāles. Tikko viena problēma atrisinata kā klat ir nākamā.
- Где твои семнадцать бед?
- На Большом Каретном.
- Где твой черный пистолет?
- На Большом Каретном.
- Где тебя сегодня нет?
- На Большом Каретном.
Stulbākais ir tas, ka es nespeju atslēgties. A tagad tieši nekaitētu aiziet citā realitātē.

Skatos 9. ekstrasensu cīņu sezonas jaunāko sēriju. Nevaru izdomāt ko, lai iesāk rīt. Viens ir skaidrs. ir jāraksta...

1. stresa stadija: Rādās murgi.
2. stesa stadija: Ko lai tādu apēd nakts vidū...

Otra stadija sasniegta. Dodos uz virtuvi.

šodien visu nakti rādījās murgi. Sākumā kaut kāds vīrietis skraidīja pakaļ ar lāpu un bļāvā: "gribi es panākšu ka pazūd brīvības statuja?"
Pamodos. Aizmigu no jauna
Skatos divi onkulīši sarunājas:
-Tu esi šarlatāns, es tādus atklāju uzreiz.
-Atradies hipnozes karalis.
te tas viens pret mani pagriežas:
-Gribi es tevi nohipnotizēšu tā, ka tu visu aizmirsīsi?
tur pat otrs-Gribi es atdzīvināšu tavu kleitu.
Un te no stūra vēl divi
-gribi es novākšū hitleru?
A otrs tur pat
-Gribi, lai pazūd brīvības statuja?
Pamodos četros no rīta. Tā arī tupi notupēju stundus septiņas lasot materiālus. Kā vienmēr pie kopsaucēja nav nonākts. errrr...paliksi nedēļa.

Ja man neizdosies beidzot dabūt iedvesmu un izdomāt kā sasaistīt kopā vairākas vēsturiskas personas tad pēc nedēļas es varēšu lēkāt uz vienas kājas dziedādama "A ja sašla s uma" Visas cerības uz sestdienas dienu, kad man parasti parādās iedvesma darīt nepadarāmo.

Un skatoties pr to un domājot ar to mēs nedrīkstam necienīt pagātni. Lai dzīvo uzvaras diena!!!

Jāaiziet līdz veikalam pēc naturālā jogurta un cigaretēm. Par pirmo dienu esmu ļoti apmierināta. Ceru, ka rīt būšu tik pat ļoti apmierināta ar panākumiem :)

1. diena pagājusi. Priekšā vēl 12

Pēc 7 ar pusi stundām saksies 13 dienu atskaites laiks. Apņemšanās ir kolosalakā

tas pilnmēness mani aglina nost :( Naktīs nevar aizmigt.

Mani near laist uz veikalu XD. Mājās izbeidzās frī un aizdevos pakaļ. rezultātā maximā pie nocenotajām mantām ieraudzīju torti cielavinja kura maksāja tikai 2, 5 ls ierasto 6 vietā un tas arī skaidrs, jo šodien tortei beidzas termiņš. Vispār es neesmu toršu mīļotāja. Vienīgi Kaprīze un slaidā lēdija man šķiet diezgan labas. Tomēr cielaviņa ir pati mīļākā un gar''sigākā no bērnības. Un pats labākais, ka mammai ir diēta un tas nozīmē, ka visa torte ir man vienai XD

Lol :) Un gala rezultātā izrādās, ka pats galvenais organizātors un otrs džeks netiek. No septiņiem cilvēkiem tie ir divi, kas atkrīt. Vēl trīs ir uz jautāšanas zīmes :D Nu interesanti vai ir vērts braukt? :D

Update:
Nav vērts.

Tāds nervu kratīklis, raustītājs un iekšējs nervu uzbudinājums man nav bijis kopš pirms diviem gadiem gāju uz filmu "Seks un lielpilsēta" Pašlaik jūtos aptuveni tā pat. Nespēju izdomāt ko, lai rīt uzvelk mugurā. Ko teikt. Kā izturēties. Vai nebūtu labāk aizbēgt. Man ir izmisīgi bail no vienas puses un ļoti gribas satikt no otras puses. Un bāc interesanti, mamma man iedos savu labāko nenoejošo lūpu krāsu? Un kura somiņa būtu elegantāka? Un es patiešām ceru, ka dažas personas tomēr netiks. Viņu starpā es jūtos kā pirms 6 gadiem. Pelēka pele par kuru ik viens klasē var paņirgāties un nodirs, un es neviena vārdiņa neuzdrīkstos pateikt pretī. Bet tie laiki jau sen ir pagājuši.Starp tiem cilvēkiem, kas man ir apkārt es jūtos brīva un man nospļauties par visu, bet bijušie klases biedri tā ir atsevišķa kategorija. Baidos, ka vecā hirerhija joprojām ir saglabājusies...

ekkk...ceturtdien mani gaida viens no baisākajiem vakariem. Tikšanās ar vecajiem klases biedriem.

Borjomi minerālūdens atstāj uz manu organismu īpatneju efektu. Vakar nevarēju aizmigt un nolēmu izdzert 25 g konjaka. Šodien no rīta glāze joprojām bija pilna. Tagad saņēmos un ielēju viņu atpakaļ pudelē. Labāk dzeru borjomi un skatos Pēdējo leģionu, un spēlēju pokeru. Galīgi pazudusi visa vēlme pēc kaut kā grādīga. Tas ir labi.

Vēl viena minūte un sāksies kārtējais pokera vakars. Ņemot vērā, ka mammas nav mājās spēles risinās uz diviem datoroem no abiem kontiem (mammas un manas ) :D
Paskatīsimies kā veiksies

reti jau, kad sanāk saskrieties ar Gintu, bet kad gadās :) Viņš vienmēr zina, kas man garšo un ko es varētu gribēt. Tā arī šodien ieskrēja ciemos uz pusstundiņu pēc trīs mēnešu neredzēšanās un atveda manu iemīļoto melleņu fizu :) Jauki :)