Medical Division - Post a comment

Tāds nervu kratīklis, raustītājs un iekšējs nervu uzbudinājums man nav bijis kopš pirms diviem gadiem gāju uz filmu "Seks un lielpilsēta" Pašlaik jūtos aptuveni tā pat. Nespēju izdomāt ko, lai rīt uzvelk mugurā. Ko teikt. Kā izturēties. Vai nebūtu labāk aizbēgt. Man ir izmisīgi bail no vienas puses un ļoti gribas satikt no otras puses. Un bāc interesanti, mamma man iedos savu labāko nenoejošo lūpu krāsu? Un kura somiņa būtu elegantāka? Un es patiešām ceru, ka dažas personas tomēr netiks. Viņu starpā es jūtos kā pirms 6 gadiem. Pelēka pele par kuru ik viens klasē var paņirgāties un nodirs, un es neviena vārdiņa neuzdrīkstos pateikt pretī. Bet tie laiki jau sen ir pagājuši.Starp tiem cilvēkiem, kas man ir apkārt es jūtos brīva un man nospļauties par visu, bet bijušie klases biedri tā ir atsevišķa kategorija. Baidos, ka vecā hirerhija joprojām ir saglabājusies...