Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

Medical Division -

Jan. 28th, 2006 05:50 pm

Uz galda tēva mājā stāv balta mazka. Viņa ir no ļoti plāna papīra, kurš sapresēts un apstrādāts ar kaut kādu maisījumu. No neko darīt uzlieku viņu uz sejas un pēkšņi aizdomājos par to, ka zem šīs uzliktās mākslīgās maskas es jūtos daudz savādāk nekā tad, kad uzlieku iedomu masku. Zem šīs maskas man nav jāizliekas. Maska visu dara manā vietā. tikai. Jā tikai zem viņas trūkst gaisa tieši tā pat kā zem jautrības maskas...
Dīvaini un savādi ir lūkoties uz pasauli caur baltajiem maskas izgriezumiem un apzināties, ka nav jātēlo kaut kāda loma. apzināties vienkārši, ka es esmu un pamēģināt izvērtēt visu no šī skatu punkta. Un tikai tagad ierauga cik tomēr visi cilvēki ir paslēpti zem savām maskām. Viens ir uzvilcis pavedēja un donžuāna masku, cits jautrās meitenītes. Vēl kāds vienkkārši klauna un tajā pašālaikā cilvēka, kam viss vienalga masku. Vēl kādam mīļākā maska ir bezjūtīga nelieša, bet vēl kāds apvainojas, ja nemana viņa ģēnija masku. Kāda ir mana maska? Laikam viegla rakstura meitenes...Zinu, skan muļķīgi un tomēr nē man ir divas maskas jeb varbūt pat trīs. Mājās kārtīga bērna, starp draugiem sava čoma un vietām vieglas uzvedības meitenes maska (kura gan nekad netiek uzvilkta pilnībā) Bet starp tām visām ir pazudusi mana īstā seja. Pelēkās neviena neievērotās meitenītes seja.
Es neatceros, kad es pēdējo reizi no sirds raudāju, kaut gan nē atceros tas bija divas dienas pirms jaunā gada. tā bija vienīgā reize gada laikā, kad es raudāju mēģinot atbrīvoties no visa, kas apkārt un no savām sajūtām un tad es sapratu, ka raudāt nedrīkst, jo kad raudi viss kas uzkr;ajies tevī iziet āŗa un tad atkal ir grūti pārdzīvot dzīves mazos knipjus un palielos spērienus.
Es pati vairs nezinu kāda esmu īstenībā bez maskām, bet vienu gan zinu, ka īpašība nespēt paiet garām pat tad kad vajadzētu paiet ir palikusi vēl ar vien un ar vien smagāk ir izjust, ka patiesībā tie cilvēki, kam nepaej garām tā pat kā es slēpjas aizmaskām...
Nu ko, laiks noņemt to masku kura sāk traucēt elpot. Parasto balto papīra masku, kuru brālis tik ļoti centās izkrāsot, bet vai kādreiz izdosies noņemt pārējās? Jeb nāksies uzlikt vēl kādu?

1 comment - Leave a commentPrevious Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Comments:

From:[info]earnella
Date:January 28th, 2006 - 09:03 pm

tas pats

(Link)
Domu uztvēru. Laikam jau tā ir ar mums visiem... Nevis ar visiem, bet ar mums visiem, savējiem, tas ir. Laikam tāpēc mums tik ļoti patīk maskas.
Jāatzīmē arī tā doma Dvesh parakstā - "Perhaprs you can`t wear an identity without becoming what you pretend to be"