Feb. 23rd, 2008 04:24 pm Tā, nu labi. Parunājos ar draudzeni. Sadevu viņai pa ausīm. Nu nedrīkst tā rotaļāties ar divu cilvēku dzīvēm. Tas ir tā pat kā ja kādam citam cilvēkam no manas pagātnes pajautātu vai es viņam vēl ar vien esmu svarīga. Velns...Pats smieklīgākasi, ka es nespēju dusmoties uz abiem kikīšiem, jo viņam un viņai ir pilnīgākā taisnība. Lol jūtos kā mazs bērns kuram jāsadod pa ausīm par aušību. Bet vai tā bija aušošanās? Vai varbūt, ka tomēr kaut kas cits? Prāta aptumsums? Mēness fāzes? Mājiens, ka man jau sen sagatavota istabiņa Tvaika ielā? Pozitīvi ir viens. Kāds cilvēks kuram es ļoti krītu uz nerviem var atviegloti uzelpot. 2 comments - Leave a comment |