Medical Division - Aramisa slepenā dienasgrāmata 1. daļa.

ARAMISA SLEPENĀ DIENASGRĀMATA

1. diena (Dienas tiek skaitītas no dienasgrāmatas sākuma)

Šodien pamodos ar tādu sajūtu itkā man kaut kas pietrūkst. Kādas piecas minūtes centos saprast, kas tad īsti pietrūkst. Izrādījās, ka pietrūkst nauda. Nu un (kaut kāds vārds ir centīgi aizsmērēts ciet ar tinti), protams...
Ak Gvardi ir tik neaudzināti! Šodien uz divkauju nācās izsaukt uzreiz trīs. Tas nav nekas traks. Tikai nesaprotu kāpēc noteicu tikšanos vienlaicīgi trīs dažādās Parīzes vietās? Jautājums. Kā man tagad paspēt uz visiem trim, ja naktī man ir norunāts randiņš?
Runājot par randiņiem. D'Artanjans vakar no manis aizņēmās virvju kāpnes. Viņš ko grib pakārties?

Otrā diena.
Izgrozījos. Pie viena aizsūtīju D'Artanjanu ( samaksa par virvju kāpnēm), bet pie otra- Atosu ( tāpat). Viņi izklaidēja manus pretiniekus līdz brīdim kamēr es neierados. Kad atnācu- tas Gvards, kurš runāja ar Atosu, nometās manā priekšā uz ceļiem un sāka lūgties piedošanu. Kad es piedevu- sāka lūgt atlaišanu ( Grēku) Nācās atlaist (Viņu, neviss grēkus).
Tas Gvards kuru pieskatīja D'Artanjans, bija pilnīgi neskarts ( Bez morālajām traumām). Pats D'Artanjans aizdomīgi ātri pazuda. No viņa kabatas rēgojās manas virvju kāpnes. Es uzreiz nodomāju, ka tas nav uz labu.
Izrādījās, ka priekšnojauta mani nav piekrāpusi. Kad es tiku galā ar Gavardu un devos tikt galā ar saviem nakts svarīgākajiem uzdevumiem, noskaidrojās, ka no man vajadzīgā loga karājas virvju kāpnes. MANAS virvju kāpnes. Degdams dievišķās dusmās es sāku rāpties pa kāpnēm...Pusceļā viņas atvienoja. Kad izlīdu no krūmiem- logā ieraudzīju D'Artanjana neapmierināto seju.
Nozvērējos no rīta tikt galā ar nelieti un devos mājās.
No rīta tika noskaidrots, ka es sajaucu logus. Bet D'Artanjana vainu tas nemazina.
Viss. Izgulēšos sardzes telpā.

Trešā diena.
Izgulējos sardzē- kā rezultātā nodežūrēju divas maiņas. D'Artanjans klīst apkārt kaut kāds sapūties. Pateicu Atosam, kam mums abiem nesakrita domas par vienu rindkopu svētā Augusta rakstos. Paldies Atosam par to, ka viņš visu zin, bet klusē. Tikai es vienu nesaprotu- no kurienes viņš vienmēr visu zin? Viņš ko tieši tā pat kā Santa-Klaus? Noklausās pa kamīna skursteni?

Ceturtā diena.
Pamodos no bada. Atcerējos, ka pēdējo reizi pusdienoju tikai vakar. Vakariņoju aizvakar.
Brokastoju pagājušajā nedēļā. Steidzami vajag izdomāt kur dabūt naudu. Arī Portosam neklājas viegli. Viņš pārtiek tikai no maizes un Burgundieša. Pajautāju kāpēc viņš neēd pusdienas pie savas Hercogienes. Viņš nosarka un paziņoja, ka Hercogiene ir izbraukumā. Manuprāt neviss hercogiene ir izbraukumā, bet Portos ir izgāzies.
Iešu salīgt mieru ar D'Artanjanu. Lai viņš izdomā kur dabūt naudu.

Piektā diena.
Divas dienas atpakaļ D'Artanjans izdomāja kur dabūt naudu. Tagad viņam atliek tikai izdomāt:
1. Kam pajautāt ko mēs darījām šīs divas dienas.
2. Ko samelot tiem, kas mūs redzēja šajās divās dienās.
3. Ko samelot De'Trevilam
4. Ko samelot karalim pēc tam, kad būsim piemelojuši pilnas ausis De'Trevilam.
5.Kurš turēs ciet Atosu kamēr mēs melosim.

Sestā diena.
Pateicām D'Trevilam, ka bijām aizbraukuši uz divām dienām pie manas māsīcas. Protams, D'Artanjanu par to vajadzētu nogalināt...bet tie ir sīkumi. Tiesa, runā, ka karaliene gandrīz zaudējusi samaņu, kad uzzinājusi par šo faktu. Nācās nakts vidū pa viņas logu iebāzt zīmīti ar paskaidrojumiem. Kad es kopā ar zīmīti rāpos pa Luvras sienu- mani ievēroja kardināla Gvardi, un kad es ar izpildīta pienākuma sajūtu rāpos lejā- viņi mani notvēra un piespieda pie sienas. Sākumā es viņiem piedāvāju noskaitīt lūgšanu. Nelīdzēja. No pāragras un nejēdzīgas nāves mani izglāba garām ejošais D'Artanjans. Pats par sevi saprotams, ka garām viņš gāja pilnīgi nejauši.
Pēc tam, kad mēs kopīgi likām bēgt pārbiedētajiem Gvardiem- es pajautāju D'Artanjanam ko viņš šeit dara. Viņš nosarka un sameloja, ka izsekojot sīkpreču tirgotāja sievu. Vispār kopš kura laika Gaskonieši sarkst tad, kad melo? Es taktiski aizrādīju viņam par šo faktu. Viņš man atbildēja, ka viņa vectēvs esot nodzīvojis līdz simts gadiem.
-Viņš, ko visu laiku sarka?- Es pajautāju.
-Nē, viņš nelīda svešās darīšanās.
Ar šiem vārdiem mēs pašķīrāmies. Pašķīrāmies līdz tādai pakāpei, ka atskrēja Gvardi ar papildspēkiem- viņi domāja, ka mēs esam piedzērušies un mēģinām nodedzināt Luvru. No viņiem mukām sākumā pa ielām. Pēc tam pa jumtiem. Izbiedējām visus marta kaķus. Apskrējuši apkārt pusei Parīzes paspējām salīgt mieru. Tiesa šķiroties D'Artanjans mani vienalga nosauca par Idiotu.
-Tikai Idiots rāpsies pa Luvra sienu- musketieru kamzolī!- Teica viņš. Bet viņam protams, ka nav taisnība.
Cik lieliski, ka šodien man jādežūrē kopā ar Atosu- viņš mani pamodinās.

Septītā diena.
Nauda atkal ir beigusies. Lūk, ko nozīmē pārāk strauji atzīmēt izkļūšanu no finansiālās krīzes. Atos plosto, Portos klaiņo, D'Artanjans pūšas. Ne jau tādā nozīmē kā bumba, bet gan tādā, ka viņš uz visiem sapūties. Sāku domāt, ka vajadzētu doties uz klosteri.

<Divas lappuses pierakstītas ar latīņu vārdiem un redaktora izgrieztas- ar piezīmi "Mēs rakstām dienasgrāmatu, nevis disertāciju!">

Astotā diena.
Sāku nopietni domāt par aiziešanu no pasaules. (" Jau desmito reizi tu par to domā. Apaļa jubileja" Teica D'Artanjans, bet viņam kā vienmēr nav taisnība). Galu galā pasaule ir kapenes ("Un cilvēki tajās līķi" Piebilda vēl ar vien tas pats D'Artanjans- un atkal viņam nav taisnība...Vai varbūt arī ir?).
Starpcitu par D'Artanjanu. Viņš atkal aizņēmās no manis virvju kāpnes. Visas manas domas ir tik tālu reliģijā, ka es pat nekļuvu (Gandrīz) ziņkārīgs par to priekš kam viņam tās. Un gandrīz visu nakti nogulēju ar tālskati uz kaimiņu mājas jumta. Nē, pilnīgi noteikti ar to vajag kaut ko iesākt. Kurš mani modinās? Svētais Jānis? Uz kura "Atklāsmes" es guļu?

Devītā diena.
Jau trīs nedēļas neesmu saņēmis vēstules no manas mīļās (Nosvītrots) dārgās (nosvītrots) no manas( nosvītrots) no (nosvītrots)...Īsāk sakot jau trīs nedēļas neesmu saņēmis vēstules. Nu un lai. Kas gan ir mīlestība? Tikai (Nosvītrots) Vārdu sakot, (trekns punkts) Fui!
Un vispār es rakstīšu dzeju!

<Redaktors ir izgriezis četras lapas ar dzejoļiem Ētisku apsvērumu dēļ. >