| Apr. 11th, 2007 07:26 am Naktī pamodos ar drausmīgi dīvainu sajūtu un domām. Tās tik krasi atšķīrās no tām, kas bija vēl pirms nedēļas, ka es pat sabijos.
Atcerējos sevi pirms gada, kad jutos pilnīgi pazudusi un atstumta un to, kas toreiz man spēja palīdzēt nesabrucinot un uzceļot šauro tiltiņu no jauna. Palīdzēja ticēt dzīvei.
Salīdzinājums sanāca smieklīgs, bet arī Pelnrušķītei labā laumiņa nestāvēja blakus vienmēr un, kad viņa kļuva par princesi. Droši vien, ka devās palīgā kādai citai :)
Laikam taisnība ir par to, ka cilvēkam ir jāprot piedot un izvērtēt situāciju ar skaidru galvu :) Veiksmi. 1 comment - Leave a comment    |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}