Medical Division - October 5th, 2006

Moka ar pienu. Vienīgais dzēriens kuru atļaujos dzert slīgstot atmiņās. Vēl ar vien gribas pateikt tam kurš pirmo reizi man viņu iedeva nogaršot. Kopš tā laika es viņu esmu dzērusi piecas reize. pa diviem gadiem.
1. divas kopā ar viņu. Divas kopā ar labāko draudzeni un vienu reizi 31. decembrī, kad biju neizsakāmi laimīga.
Un šī ir sestā.

Prūšu impērijas kronis.
Acu liecinieki rakstīja, ka 1700 gada decembris bija neparasti auksts. Un tomēr 17. decembrī Brandeburgas grāfs Frīdriķis III, kopā ar savu svītu devās un Kenigsbergu. Priekš tiem laikiem tas bija nopietns ceļojums- kā nekā abas pilsētas atdalīja 600 sniegotu kilometru...

Priekš sava brauciena viņš bija sagatavojies pamatīgi. Aiz visām 200 karietēm kurās brauca ap 200 galma cilvēku, kustējās vēl 1800 ratu, kuri līdz augšai bija piepildīti ar pārtiku. Visa maršruta garumā bija sagatavots ap 30 000 tūkstošiem maiņas zirgu. Visi ciemati caur kuriem virzījās viņa ceļš bija svētku rotājumos un dažos pat tika izritināti paklāji. Viņi kustējās tikai no rītiem. Pēcpusdienās un vakaros tika rīkotas ballles un banketi. Viss ceļojums ilga 12 dienas. 29. decembrī Frīdriķis III iebrauca Kenigsbergas vārtos. Arī šeit balles turpināja sekot viena otrai...

15. janvārī pilsētas galvenajā laukumā parādījās bundzinieki un pūtēji, kuriem sekoja zilā zīdā tērpti cilvēki. Viņi tautai beidzot paziņoja iemeslu, kura dēļ Frīdriķis ir ieradies Kenigsbergā: No šī brīža Prūsija kļuva par neatkarīgu valsti. Frīdriķa III sapnis bija piepildījies- no šī brīža viņš varēja sevi pilntiesīgi saukt par: "Frīdriķi I, Prūsijas karali"...

Jau šis vien dīvainais un diezgan politiski korektais tituls norādīja uz to cik pārcilvēciskas pūles bija nepieciešams pielikt lai Frīdriķis iegūtu šo paaugstinājumu. Šajā gadījumā ļoti bija palīdzējis kars par: "Spānijas mantojumu" kurš izvērsās 1700.gadā.
Mirušais Spānijas karalis Kārlis II bija nācis no Gabsburgu nama. Viņš nebija atstājis nevienu vīriešu kārtas mantinieku, un par savu mantinieku nosaucis Andžujas hercogu Filipu. Austrijas ķeizars Leopols I savukārt vēlējās redzēt tronī savu dēlu, erchercogu Kārli. Uzskatīdams Gabsburgu pretenzijas uz kroni par nepatiesām, un nepanācis lēmumu diplomātiskā ceļā, viņš vērsās pie Branderburgas markgrāfa. Tajā pašā laikā Frīdriķis izlaida no piedurknes savu trumpja kārti un izspēlēja to viss labākajā veidā.

Viņa "paaugstināšana" tika pavadīta ar zobu čīkstēšanu, kura bija dzirdama no visām pusēm. Francijas karalis Ludviķis XIV kategoriski atteicās atzīt jauno karaļvalsti. Nevienpusīga bija arī Vīnes reakcija, kurā tika "svētīta" Frīdriķa kronēšana. Kāds Austrijas pulkvedis izteicās tā:"Ministrus, kuri ieteica ķeizaram atzīt Prūsijas karali- derētu pakārt". Tomēr viss vairāk nepatiku izrādīja Vācijas katoļu ordenis un Vatikāna, kuriem Branderburgas kaimiņu zemēs atradās lieli īpašumi.
Atsevišķu aizkaitinājumu izraisīja Frīdriķa kronēšana Polijā. Viņi ija tuvi kaimiņi un tik tuva atrašanās blakus vienam pie otra, lika būt uzmanīgiem. (Un Poļi nekļūdījās...)
Tomēr iesākt vairs nebija neko iespējams- Frīdriha armija tajā laikā spēlēja pārāk lielu lomu politikā.


Kronēšanas dienā, ap astoņiem no rīta Frīdriķis ienāca lielajā pils zālē. Viņš bija tērpies sarkanā kamzolī uz kura vīdējās briljanta pogas. katra no tām maksāja veselu īpašumu. Ap Viņa pleciem bija apmests sarkana zīda apmetnis uz kura bija izšūti zelta kroņi un ērgļi, To sasprauda ar briljantu saspraudi , kuras vērtība bija tonna zelta.Apsēdies tronī Frīdriķis paņēma viņam pasniegto Kroni un pats pesonīgi to uzlika sev galvā. Pēc "Paškronēšanas" viņš devās uz sievas guļamistabu, lai kronētu arī viņu.
Pret greznām ceremonijām vienaldzīgā Sofija-Šarlote, garlaikodamies ceremonijas laikā esot paņēmusi nedaudz tabakas, kas izraisījis taisnīgas karaļa dusmas.

tajā dienā kenigsbergā notika grandiozi svētki. Priekš iedzīvotājiem ar vīnu tika piepildītas divas strūklakas, katrā pa 4000 litriem. Centrālajā laukumā tika uzcepts vesels bifelis, zaķi, fazāni un sivēni, kā arī citi sīki dzīvnieciņi. Pa pils logiem tautai tika mestas zelta monētas. Diena beidzās ar uguņošanu.Līdz pat astotajam partam šo notikumu svinēja nu vairs neviss trešais, bet pirmais Frīdriķis...

8. martā viņš devās atpakaļ ceļā, kurš aizņēma 2 mēnešus. Berlīnē rīdriķis iebrauca tikai 6. maijā. Un arī tikai tāpēc, lai turpinātu sava paaugstinājuma svinēšanu. Pēdējo akusu vīna viņš izdzēra 22. Jūnijā. Kopējās izmaksas sastādīja 6 miljonus. Pie tam karaļa ienākumi gadā bija 4 miljoni.
Lai atgūtu zaudējumus nācās ieviest kaudzi nodokļu. 1. no kuriem bija- kronēšanas nodoklis...

Lielpolijas un Austrijas uztraukumi piepildījās. Jaunajai valstij stāvēja priekšā spēlēt ne vienu vien nozīmīgu lomu Eiropas vēsturē. Līdz pat 1947. gada februārim, kad Nacistiskā vācija nepaziņoja, ka Prūsija ir neeksistējoša valsts.