Oct. 5th, 2006 05:40 pm Viņa "paaugstināšana" tika pavadīta ar zobu čīkstēšanu, kura bija dzirdama no visām pusēm. Francijas karalis Ludviķis XIV kategoriski atteicās atzīt jauno karaļvalsti. Nevienpusīga bija arī Vīnes reakcija, kurā tika "svētīta" Frīdriķa kronēšana. Kāds Austrijas pulkvedis izteicās tā:"Ministrus, kuri ieteica ķeizaram atzīt Prūsijas karali- derētu pakārt". Tomēr viss vairāk nepatiku izrādīja Vācijas katoļu ordenis un Vatikāna, kuriem Branderburgas kaimiņu zemēs atradās lieli īpašumi. Atsevišķu aizkaitinājumu izraisīja Frīdriķa kronēšana Polijā. Viņi ija tuvi kaimiņi un tik tuva atrašanās blakus vienam pie otra, lika būt uzmanīgiem. (Un Poļi nekļūdījās...) Tomēr iesākt vairs nebija neko iespējams- Frīdriha armija tajā laikā spēlēja pārāk lielu lomu politikā.
Kronēšanas dienā, ap astoņiem no rīta Frīdriķis ienāca lielajā pils zālē. Viņš bija tērpies sarkanā kamzolī uz kura vīdējās briljanta pogas. katra no tām maksāja veselu īpašumu. Ap Viņa pleciem bija apmests sarkana zīda apmetnis uz kura bija izšūti zelta kroņi un ērgļi, To sasprauda ar briljantu saspraudi , kuras vērtība bija tonna zelta.Apsēdies tronī Frīdriķis paņēma viņam pasniegto Kroni un pats pesonīgi to uzlika sev galvā. Pēc "Paškronēšanas" viņš devās uz sievas guļamistabu, lai kronētu arī viņu. Pret greznām ceremonijām vienaldzīgā Sofija-Šarlote, garlaikodamies ceremonijas laikā esot paņēmusi nedaudz tabakas, kas izraisījis taisnīgas karaļa dusmas.
tajā dienā kenigsbergā notika grandiozi svētki. Priekš iedzīvotājiem ar vīnu tika piepildītas divas strūklakas, katrā pa 4000 litriem. Centrālajā laukumā tika uzcepts vesels bifelis, zaķi, fazāni un sivēni, kā arī citi sīki dzīvnieciņi. Pa pils logiem tautai tika mestas zelta monētas. Diena beidzās ar uguņošanu.Līdz pat astotajam partam šo notikumu svinēja nu vairs neviss trešais, bet pirmais Frīdriķis... 1 comment - Leave a comment |