maklesfelda

SP.1.

viņa atkal ir klāt kā tāda rīta kafija
tikai šoreiz
aiz muguras stāvs pūlis galvgalī
kāds paņēmis rungu puisis.
pati nedaudz gurnos platāka
sejā iezadzies bālums
un gaisma, gaisma,
rūpnīca par kādu gramu kļuvusi tumšāka
tie dzen mani taisnā virzienā uz alu
kur vairākos stāvos mīt pusaudžu lāči
tie mani dzenā un neliek mieru
es veiksmīgs un bēgu ķepu neskarts
tā es saniknoju visu pūli
mani dzen stūrī
jo nepadodos
zvēru baram
es nejūtu nogurumu un bailes
tik viegli pagriezties uz otru sānu
neviena bulta nav skārusi
esmu saticies
un laimīgs iemiegu no jauna
es satiku.
patiku.
sapratu.
laiks ziemot šajā akvārijā vietas nav pat zivju baram