maklesfelda

Ar smaidu par jauno gadu, tas būs citādāks, kā visi citi manos hektāros uz dārgo pirti!!!

Viņš stāv uz perona
tāds viduvējās klases sabiedrības vāģis,
kas pie braucis no sāna.
Sārtā seja nodos,
tas ir no sala.
Roka dabū īkšķa galiņa cigareti,
kas tikko miskastē.
Viņš izņem filtru
pārloka uz pusi un iestumj atpakaļ
tagad cigarete ir garāka,
lēnām aizkūpina,
kā mēs pēc orgasma baudam mirkli
sārtais nosēžas uz benķēna
un klusi izbauda katru elpas vilcienu,
tāpat kā brokastis pie miskastēm
pus ābols, ko apēdām bija zelta.

Divi gadi tukši takā izzāģēti akri,
divi zeki labi draugi,
bet varbūt naids ir tikai maska
noslēpta pirms laika.
Vagons ir kā taksis viņu starpā
par katru jautājumu maksā,
pat melnais pirkstu nospiedums uz loga
ir atbalss šajā telpā, ko akli viņi iemāna viens otra rīklē.
pirms ceļš būs galā viņi izraus rīkles,
jo tā ir cita skola,
kas pabaro bez brūnām rīta olām.

Tā ir pils,
kas viņa ēnā tiek celta
liekot zīmogus uz čeku grāmatiņas,
bet te nav darba galds
un nav biroja ēkā.
laika rats uz adatām
arī nav darba galds,
kas noslēptu papīra vērtību.
Pazaudētos ciparus kamanās nevar sakraut
tā iestājas garš bada gads.
Pirms rūpīgiem rokas spiedieniem
un nāvīgiem bērna kliedzieniem
starp apavu klaudzieniem
pēdējā vagonā laužas viņa dziļās elpas svars.
dararamā tas ir gals.