maklesfelda

es esmu patriarhs
jūsu augstība
meli ir mana vājība
jūsu zemība
es neiztēlojos dienu
bez asiņu jūras
un mākoņu grēdām
kas kūst klusi miegā

ja nav ticības nav
instrumentu.
valdība dara,
ko pārdot
ko atdot uz krīta.
mūsu galvas
vien ciparu virtenes
izšūtas priesteru talkās
ko tagad atdot par tauku uzblīvēšanu tievajam simtam

jūra tanku ielenc pilsētu
no meža nākuši gani
un pilsoņi dakšām stūrē uz priekšu
visa pils paceļas no Burtnieku dzīlēm
lai kā pareģes stāsts
stāstītu likteņus
nelaimju priesteriem
aplauztu pirkstus
kas likuši zīmogus
pilsētas nemiera balsij
jūs magnāti
ērmi no elles,
kā mušas uz puvušu maitu
lūdziet pēdējās dienas
pēc glābiņa pasaku mežā
jo dzīves jau apgrieztas
tās mājas jau ir nāves mājas.