maklesfelda

savā steidzīgajā dienā
ar slēpēm uz kājām

kā var mesties tramvajā kad nav izkāpuši cilvēki
un tā vienmēr
nesaprotu kladzina tās tantes par piekljību, par ētikas normu ievērošanu
par ko viņas veģitatē tukši
sen bija laiks beigt braukt ar muti pa priekšu
viens otru necienam
jau kopš kuriem laikiem
kam tas viss?
un tie meli
mūsu laikos mēs gan bija labāk
kurā striķa galā?

un visam pa virsu tu stāvi
skaista un tik rāma kā vējš pirmdienas rītā pie manis mājās
nomierini kā dzeltenais baldirjānis
un es klusēju bāāāā tik labi caur logu krīt viss rudens
kā viendienas sapnis
es nedzirdu kā klaigā suņi un netraucē mentu kari
viss viens tukšas zaimas, karaļi, maitas
tikai svarīgas vienas meitenes klaigas