maklesfelda

nogurums ja tas būtu
tas paņemtu kājas sev līdz
un lēkājot uz rokas atrastu mieru

šajā siena gubā drīzāk pietiek vietas pilsētai kā Rīga
pilsētnieki tāpat jau bēg
kā skudras no lietus
prom uz nemirstīgo zemēm

kad pļavās vairs nedīgs latviešu dēsti
tā aizaugs ar citu karogu krāsām
un piebirs ar svastiku,
ja paprasīs kungi no krēsliem

un vecie
lai mirst uz atkarotām zemēm
zemtekstā iečukst
parādes švīti
bērni būs jāņem uz krīta
patversmes namā
vai jāatsit Āfrikas sētās
par tiem jau tagad sacelta brēka,
bet rīt jau katrs ceturtais
tiks atstāts bez maizes
par to ja klusē nerunā ēkās
kā trīs simti pieturas "Straumēni"

tās aiznes un remdē kad gali ir jūrā
un aplietās puķes uz palodzes klusē
tās beidzot sintēzi jūtot spēj ziedēt
aiz kara laukiem pāris dusošās
Laimdotas mostas...