maklesfelda

es stāvu uz perona,
gaidu savu lokomatīvi.
prom uz Rīgu.
pakaļ dievietēm.
tai pašā laikā nemanot skatieni mijas līdzi
un pagātnes ēnas nāk šodien slaucīt rokas manās piedurknēs
@@@
šodien garša mutē grozās dažādās krāsās
atceros Baltkrievu klimpas un baudu gardo mātes galdu
ripoja akmens
a es kā čirkas matos metos pār pleciem
dienu no dienas tēva mājās
jūtos kā zābaks īstajā kājā
ne katru nedēļās nogali klaigāju priecīgā balsī
bet attopos atkal
savā vagona atzveltnē stutējot celi ar pieri snauduļoju
puskurlā kombainera miegā klausos Godmaņa balsī radio swh 105,2
un esmu jau tālu prom no vieglām rokām.
esmu realitātē.
citās mājās.