maklesfelda

Ja man pretī būtu divi vīni es dzertu,
bet tur sēž bērns 89.gada dzimušais čūskas ērms.
Uz mirkli es biju mēms, kad viņa piesēdās iepretim
sintētiski sarkana apaļiem vaigiem, prasta, acīm mazām
iekaisušām kā zirņi bez vaigu bedrītēm, bez sievišķām līnijām,
kā vārīta biete.
es nevaru turpināt lasīt remarku
dzirdu ieķērcas mazais dārzenis, tas meklē telefona lādētājam
kontaktligzdu un pats atbild jau aizsmakušā balsī
"božinka vācija drīz nāks un būs kārtība šajā korumpētajā valstī"
nedaudz apmulsis vaigā, klusēju
izvelku lapiņu. man tas ir jāfiksē!
viņa visnotaļ aizies trešā reiha pēdās, ja tajās nestāv.
es neesmu vairs rāms
vien blakus solā blondīne dziļu skatienu lauž manējo.
vēl klusēju.
ir vēls.
vilciena dārdi atsākās izkustoties metāla sakabēm no stacijas.
gaismas aiztraucas,
kā naktī mašīnu lukturi savelk svītras
te izvelk aliņu, kurš vienā maisiņā ar pareizticīgo grāmatām
mazais tuklītis cieti tic gan pareizam garam, gan arī alam.
viņai ir trīs nieres un puisis iekļuvis avārijā, bet parīt viņai
pamātei jānodot plazma par 4.Ls litrā,
kas viņā par pievilcību,
pat Klūnijs apsēstos paprasīt laiku, bet te ir Latvija pretī apsēžas jauneklis
izspūris, tirgus drēbēs, falšās dadas sporta kedās, sliktā krievu mēlē
lauž valodai ceļu.
viņai zonā ir draugs gatavs palīdzēt uz vārda, bet kad sit tēvu,
viņa to mīl vairāk
roka pastiepj oskaram alu
rādot mazu padevību
viņš iedzer
pēc pazīšanās
osis viņas mīkstajos taukos atrod vietu
un trīs pieturas tālāk
tur piešķiltu cigareti vagona tualetē.
konduktores klauves pie tualetes durvīm pārtrauks klusumu
tikmēr dziļās acis iemigušas .
es turpinu lasīt, bet jauneklis aicina izkāpt pieturu ātrāk
Kur uz mežu? atbild tuklēns
tu neuzticies? samulsis oskars atcērt
es gribu runāt ar tēti.mazā uzbļauj
oskars aiziet
viņš negribēja krāpties
šovakar mežā...