seetnieks

Es runāju ar vizbuļiem, kas būtībā nozīmē baložus.. Gar manu palodzi tie veļās kā dūnu mākoņi.. Lai apēd manas sliktās domas, manus zemesriekstu pudus.. Nebūs lakstīgalām pogot pirms makšķernieks ar foreli bērza zarā nekarāsies..

Shis bija kluseeshanas gads, sabrukusho iluuziju gads..

Saules gaismas pielijushaa aplokaa, kur zirgi aizguutneem dzer nemirstiibas dziru.. Meitene ar vainadzinju galvaa jautaa peec noceelaaja.. kursh nekad nekaapj kokos, jo taads ir vinja dziives lielais likums.. kad svariigaaks ir kas cits, kas atrodaas tuvumaa bez visiem ziediem.. un atkal es neveeleejos teikt to ko neizmeerojamaas gudriibas dziiles ljaavaaas izkliegt caur citaam lietaam.. Skumjas kas nenogalina tikai saeed no citas puses.. nejautaajot vai tas buus riit vai naakamajaa naakamiibaa kas sekos peec pagaatnes reegiem kas vajaa mani.. Pat sapnji aizgriezhas un meegjina nosleepties eenaa.. tie neljaujaas shiis pasaules jaunajaam veesmaaamm.. kad tiek atkal gatavots skjirsts, jo pasaule prasaas peec appluushanas..

Zem taa koka, kur reiz apraku Tefi.. un uzceelu pieminekli no cieshanu akmenjiem.. Tur miiti Tu.. Manu sirdi padariiji aukstu.. Tachu sajuutas atgriezhas.. Kad raamii sefi ielieku.. kad Taurinja efekts naf pa praatam..
Kad viens naak.. kas cits pazuud..

Atminju spogulji neklusee.. Miraazha tuksnesii.. kur redzu Tefi.. uz rozaa Zilonja jaajam.. ar čūskām stepu dejojot stepee.. un eedot kokosriekstus, kas aug aabelees.. Ar Tefi viss ir iespeejams.. Tu atbriivo manu.. pasauli.. un reiz Taa piederees Tef..

Sapnis par atsleedzinju veel nav beidzies..

Miilestiibas koks pie manas maajas ir noviitis..vai kokus arii vajag laistiit? varbuut es kljuudiijos izveelee..

esmu...es domaaju taatad eksisteeju..bet vai taas domaashnas naf par daudz..shiis kjiimiiskaas reakcijas, kuru nosaukumus diezvai skaidri varu izlasiit, jo naf pat jausmas, kas taas par zilajaam liesmaam...gladiators...vai vinju nogalinaat ir cilveeciigaak nekaa atljaut zirgam nozviegties un izlaist iekshas...tu guli kartona kastee un karaajies pie maakonjiem...es attiistos, lai aizsniegtu tefi...bet es pats neatljauju sef buut...es ierobezhoju savu apzinju un tieksmi peec divvientuliibas taas sniegotaas galotnes kleepii..ar pieneneem zem galvas un veelmju zvaizgnaaju virs muusu galvaam...es turu sasietu savu sirdi, pavadaa kaa tramiigu kakji riesta laikaa...lai taa nenodariitu tef paari..jo peec kulminaacijas seko kritums..atsveshinaatiiba, lai gan mees nekad naf bijis vien es ar savaam domaam naktiis, jo riiti nepieder man..atljaushos pamest sho teikumu turpinaajuma ilgaas un aiziet neatvadoties vien uzspiezhot luupas uz tafa pakausha, tef neredzot, jo tavaaas aciis es nespeeju skatiities...es mulstu no iespeejamiibas...shii varbuutiiba mani biedee un pienaglo pie sienas..savaa uzstaajiibaa laimi meklee manaa paduseee...ar dievu

Vinja: - man vaigi deg. zb krutaa ziema
seetnieks: - tu sarksti?
Vinja: - taa sanaak
seetnieks: - nu tas jau labi, juutiiga meitene
Vinja: - nu beidz
seetnieks: - viegli sabudinaama
Vinja: - ;) moshkjis. slima taksh es juutu kaa naak man slimiiba virsuu



peec kaada laicinja:

Vinja: - tev noteikti ir kaada beerniibas trauma
seetnieks: - man ir daudz traumas
- ;) beerniibaa daudz pa trepeem kritu un dziivojos internaatbeernudaarzaa
Vinja: - nopietni?
seetnieks: - jo nevareeju izrunaat burtu r
Vinja: - eu nu beidz
seetnieks: - nopietni
Vinja: - ;)))))))) da es bez iekshaam palikshu ;)))))
seetnieks: - biezhi vien guleeju viens pats milziigaa guljamistabaa un raudaaju
- es tachu juutiigs
Vinja: - nu tas vairs nau smiekliigi..
seetnieks: - nu ja ka nav
Vinja: - bet par to burtu r
seetnieks: - un taa vienaa naktii es viens pats guleeju un vislaik meegjinaaju izrunaat burtu r
Vinja: - ;)))))))
seetnieks: - un peekshnji peec n-tajaam reizeem sanaaca
- es biju tik laimiigs
- ruucu visu nakti
- rrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrr
Vinja: - beiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiidz
seetnieks: - ai nu tu jau man netici, bet taa bija
Vinja: - es vienkaarshi nevaru beigt smieties
seetnieks: - jaanjoga
Vinja: - tagad man ar veeders saapees
seetnieks: - neiejuutiiga
Vinja: - nu tikai par to burtu
- un kaa tu ruuci
- tik miilji ;)

If lovin' you is wrong, I don't wanna be right...

Atdodies man un es Tev paliidzeeshu...

Es tagad domaaju par tevi katru dienu...tu speeji piesaistiit manu praatu ne uzreiz bet tagad...un es nozheeloju savu praaatu, lai tas tagad kljuutu par nepraatu...

Diezgan interesanti uzgaaju saistoshu literatuuru, par dazhaadaam teemaam...un luuk par miilestiibu...teikts...ir gadiijies taa, ka patiik kaads cilveeks ljoti, ljoti un tu vinjam to arii izraadi, bet vinsh tevi atgruuzh un luuk sheit atradu izskaidrojumu, kas arii man likaas diezgan logjisks..: (...) "Ko noziimee, ka kaads tev skrien pakalj un uzmaacas ar savu miilestiibu, un saka, ka miil un nevar dziivot bez tevis un tavas miilestiibas? Ja jau nevar dziivot bez taas, tad laikam barojas no tevis. Cilveeki vienmeeer jutiis augstaaku energjiju un tieksies peec taas. Sajutiis un piekjersies tai, jo taa nes vinjaa prieku un labsajuutu. Bet kuram tad miilestiibas energjija nepatiik? Kas notiek ar tiem cilveekiem, no kuriem taadaa veidaa tiek suukneeta miilestiiba, energjija? Tie savu bezgala miilosho partneri vienkaarshi saak atgruust no sevis, kaut arii reaalas pretenzijas nav pret to. It kaa cilveeks labs, miilsh, bet ieksheeji nevar vinju iztureet. Vai nav jums taadas liidziigas situaacijas bijushas dziivee? Ko? Ne jau no tuksha gaisa ir radies taads vaards kaa vampiirs. (...) "

Tu nespeej man pretoties, tev nav speeka..tu esi bezpaliidziiga manos tiimekljos..jo es esmu liels savaas domaas...es speeju sagraut tevi, tavu sirdsapzinju...guli un nekusties...lai varu izmeriit katru tavas elpas vilcienu..es esmu viss un reizee neviens..

Pieceelos no riita un veelejos tev ko teikt..Bet tu nebiji tuvumaa. Es sagjeerbos, nomazgaajos, paspoguleejos savos atminju spoguljos un devos ielaas..Leenaa solii kaapu lejaa pa trepeem, atveeru un aizveeru visas durvis, kas gadiijas celjaa un kas to vien gaidiija kad pieskarshos ar savaam rokaam...Un devos uz tuveejo tramvaja pieturu, jo shii diena gaidiija no manis ko jaunu..

Es redzeeju tevi, tu paslideeji man garaam, nemanot..Uz briidi muusu acis sastapaas, bet tu izvairiigi aizgriezies un devies prom. Jo tu nespeeji un es to jutu. Tavaas aciis bija kas taads, shis skatiens mani paarnjeema. Man raadies tu kaa hologramma. Tu neesi iista.. Ledus karaliene, tu, es tevi izkauseeshu. Peec tam uzcelshu tev pieminekli no cieshanu akmenjiem, izrakshu tev kapu zem jaanjogu kruuma, tur guleesi tu savaa nepieejamiibaa. Jo tavs skats ir muuzhiigs...

Mana sirds asinjo, pavasara saules stari šķeļ reetas manaas kruutiis. Tavs nemirstoshais smaids liek man noveersties. Es sagriezhu citronu siikaas skjeeliitees un iemetu mutee, kas kaa bezdibenis aprij to tik speeji un bez emocijaam. Es juutos lieliski, jo tava meele laiza manu kaklu, tu vampiirmeitene rozaa kleitinjaa. Naac man liidzi uz Tibetu ar kalniem sarunaaties.

Ir tumsh. Es redzu tevi tu staavi eenaa, taaa seko tev. Tu nevari aizbeegt no dziives. Iegriez sev pirkstaa un dzer asinis. Taa ir metode kaa ciiniiities pret vaajpraatu. Jo tu neesi vesels. Nee tev ir vajadziiga paliidziiba. Es neesmu tu. Nee. Es gribu aizbraukt uz veershu ciinjaam. Gribu redzeet to. Nee es nezinu, ko es gribu. Es nezinu, kas es esmu. Ietriec man dunci sirds padibenee. Jo taada ir tava daba. Es zinu. Es neluugshos. Nolaiziishu viinu no tavaam pilniigajaam luupaam. Tu esi vieniigaa, tu spaarnotaa zirga paveelniece. Es veelos iet ar tevi taalu, liidz tai sviitrai, ko mees redzam. Dziive tu mani sauc, es nedzirdu, jo man nav ausis, vien atveres galvaskausaa. Es neko nesaprotu. Paliec ar mani, paturi manu roku, lai redzu. Nee nedari taa. Es veelos buut skudra. Jaa veelos buut koks, akmens, mikrofons. Izkliedz savu saapi caur mani....

Justies pārlaimīgam. Vai tas maz ir iespējams. Vai ir iespējams nomirt no laimes. Ir dažādi nāves cēloņi ir dažādas slimības, notiek negadījumi. Bet es jums jautāju vai ir iespējams nomirt no laimes, sajusties tik ljoti pārlaimīgam un nomirt??

Es gribu iekosties tavaa lielajaa pilniigajaa luupaa. Un nelaist valjaa.....

Es biju citur...Es pieceelos un biju citur...Caur sasistaam lauskaam uz zvaigzneem raapoju. Vakuma suuknis starp mums. Es biju citur...veel tagad esmu. Iedod man zhileti, es gribu tam dariit galu. Atgriezt sevi tur...

Es nomiru sapnii...

Es kraaju...Putekljus uz plaukta, lai tev, kad tu atnaaksi pie manis nebuutu, ko elpot. Es veelos, lai tu nosmoc, cenzdamies man atvainoties...