seetnieks

Diezgan interesanti uzgaaju saistoshu literatuuru, par dazhaadaam teemaam...un luuk par miilestiibu...teikts...ir gadiijies taa, ka patiik kaads cilveeks ljoti, ljoti un tu vinjam to arii izraadi, bet vinsh tevi atgruuzh un luuk sheit atradu izskaidrojumu, kas arii man likaas diezgan logjisks..: (...) "Ko noziimee, ka kaads tev skrien pakalj un uzmaacas ar savu miilestiibu, un saka, ka miil un nevar dziivot bez tevis un tavas miilestiibas? Ja jau nevar dziivot bez taas, tad laikam barojas no tevis. Cilveeki vienmeeer jutiis augstaaku energjiju un tieksies peec taas. Sajutiis un piekjersies tai, jo taa nes vinjaa prieku un labsajuutu. Bet kuram tad miilestiibas energjija nepatiik? Kas notiek ar tiem cilveekiem, no kuriem taadaa veidaa tiek suukneeta miilestiiba, energjija? Tie savu bezgala miilosho partneri vienkaarshi saak atgruust no sevis, kaut arii reaalas pretenzijas nav pret to. It kaa cilveeks labs, miilsh, bet ieksheeji nevar vinju iztureet. Vai nav jums taadas liidziigas situaacijas bijushas dziivee? Ko? Ne jau no tuksha gaisa ir radies taads vaards kaa vampiirs. (...) "