Filma veidota pēc Terence Rattigan lugas motīviem. Autoriem nevilšus vai plānoti ir izdevies saglabāt šo īpašo klātbūtnes sajūtu, kāda rodas tikai esot teātrī. Aptumšotas, dūmakainas telpas, vijoļu skaņas un dziesmas, rada sajūtu, ka priekškars jau pavisam drīz nolaidīsies pēdējo reizi.
Darbība noris Londonā, ap 1950 gadu. Jauna, precēta lēdija ir beidzot atradusi mīlu, tādu, kas liek saprast, ka viss līdz šim piedzīvotais nav bijis ne tuvu šīm sajūtām, bet vienlaikus arī tādu, kas 'nevienlīdzības' dēļ kļūst graujoša, šajā brīdī nonākot pa vidu starp nelabo un dziļu, zilu bezdibeni.
Viņa pamet stabilo, komfortablo dzīvokli un vīru, lai piedzīvotu, ko aizraujošu, ko tādu, kas viņai mācīts ir 'vīru darbs'.
Atklāsme, ka sirds un prāts šoreiz nespēj rast kopīgo, tuvina viņu pašdestrukcijai.
Mazliet citu iemeslu dēļ gluži tie paši motīvi liek bijušajam vīram spert sākotnēji nepieļaujamo soli un iemīļotajam doties prom.
Retro melodrāma.
8 no 10