Man tā filma („Stephen Fry: Secret life of manic depressive”) ne īpaši patika. Visu laiku likās, ka Stīvens tēlo dziļdomību, nevis ir dziļdomīgs. Un tās pozas, smēķējot pie mašīnas un atdzīstotties sliktā garstāvolī vai stāvot pie flīģeļa, smēķējot un sakot gala verdiktu utml, visas likās neīstas. Pie tam dažās vietās viņš, manuprāt, mākslīgi vilka no intervējamajiem ārā kaut kādus sentimentālus secinājumus vai atbildes...Vispār pēc šīs filmas man viņš kaut kā mazāk kā cilvēks patīk :)

Current Mood man tik ļoti pietrūkst
Current Music vējš aiz loga