Ejot atskatos.

Tā sanāk samērā bieži, bet, ko lai dara, ja man ir nepieciešams mazliet vairāk laika.
Esmājas logos jaunas gleznas, tik skaistas savā vienkāršībā. Apstāklis, ka cilvēks var paņemt rokā zīmuli, krāsas, ģitāru (un vēl milzum daudz, reizēm neiedomājamu lietu) un radīt ko tādu, kas liek apstāties, atcerēties, ka jāievelk elpa... ir maģiski.
Iespējams tādēļ kinoteātris, kam afišu vietā ir gleznojumi, šķiet neizsakāmi romantisks.