labi, es jau esmu ticies ar kādiem cibiņiem. esmu spēlējis vollīti ar veselu baru. nebūtu jau īpaši liela problēma saskrieties kaut kur kaut kad uz ielas. bet tas tad man tā - tīri individuāli bailīgāk, jo, moš, es Tevi zinu dzīvē no kaut kurienes, Tu, moš, zini mani. es tad vairs nevaru rakstīt, ko es gribu, zūd tā anonimitātes barjera, veidojas noteikts priekšstats par otru, vienu vārdu sakot, mainās tik daudz kas, ka paliek bik žēl kaut kā. gribas vienkārši, gribas ļoti vienkārši.