Tik un tā. Man izglītība beidzās tur, kur beidzās vecāku spiediens. Tiklīdz es kļuvu brīvs un varēju pieņemt savus lēmumus, tā es izvēlējos nedarīt. Tāpēc tagad, kad es redzu, ka citi ir tikuši tālāk par mani, man kļūst sevis drusku žēl, ka es nebiju drusku gudrāks. Vai stiprāks. Un attiecīgi apskaužu tos, kas tādi bija un joprojām ir. :)