***
Tu neplēs dzīves taisnību uz pusēm
un, viņai acīs skatīdamies, nenoliedz -
uz zemes it nemaz nav klusuma,
ir tikai nomiruši kliedzieni.

Tu smago sāpju mirkli drūmi nelādi,
lai tavas lūpas nesasprēgā zaimi -
uz zemes it nemaz nav nelaimju,
ir tikai benžu sakropļotas laimes.

Balss savādību, lūdzu, nepārmet vairs man,
tā savādība būs, jo nevar bez -
uz zemes it nemaz nav visa zināšanas,
ir tikai nepārtraukti pārvarama neziņa.

/O.V./