Viss tik ļoti ātri mainās un ne pa gadu desmitiem, ne piecgadēm vēl daudz, daudz straujāk. Skatījos uz aizskariem, kas kādreiz atradās istabā, kurā skapja plauktos bija ierīkotas "mājas". Atceros kā saule spīdēja cauri logam, smaržu, kas nāca no virtuves un sevi mazu. Tagad aizkari noņemti, noputējuši, tajā istabā neviens vairs nedzīvo un viņa kļuvusi tik ļoti vecāka. Nekas vairs nav kā bijis. Daži kaut ko zaudējot, iegūst ko jaunu, bet man liekas, ka es zaudēju arvien vairāk un vairāk.