Tur es gribētu aizbraukt kādā no saviem atvaļinājumiem - klusi rīti, migla, silta tējas krūze rokās, dienas laikā kopā ar kādu no vietējiem, vislabāk jau bērneli, kas pazīst šo vietu, klausīties sena vīra mītus un leģendas, par to, ka, jūtīgs cilvēks pieskaroties ar pieri no akmens veidotajam pulkstenim, spēs ieraudzīt garu pasauli. Pastaigāt pa nomaļākajām vietām. Atrast saikni un kļūt par daļiņu no šis brīnumainās vietas.