Redz, vakar aizdomājos, ka savējos nemaz nesatieku, bet šodien pārsteigums. Ejot pusdienās satiku E., lieki piebilst, ka mazliet vairāk par stundu paskrēja nemanot un pusdienas izpalika... Ar savējiem var tā izrunāties, kā es domāju nebūs iespējams ne ar vienu citu. Tas ir attāli, bet tomēr līdzīgi, tiem, kas kas karojuši kopā.
P.S. fraņču valoda uz maini iedarbojas kā balderjāņi.