| |
[Jun. 23rd, 2005|03:56 pm] |
Iedzeela
mazs, sarkans, puukains,
bet cik truli dur.
Kosha spalva no boa uz Vinja galda... |
|
|
| |
[Jun. 23rd, 2005|03:52 pm] |
Manii ir mazliet skumju, mazliet miilestiibas, mazliet smeldzes.
Un daudz maiguma, noguruma un jutekliskuma...
Kaut kas novaardzinaats, atveeries, neaizsargaats
"Karstaa liinija" 24 stundas diennaktii, 7. dienas nedeeljaa - vai kaadu reiz atkal interesees ko juutu ES? |
|
|
| |
[Jun. 18th, 2005|06:09 pm] |
Pa zobena asmeni starp saprātu un neprātu
Un tad vienkārši spēt raudzīties uz pasauli kā vērotājam no malas
Bezkaislīgi
Ar smaidu
Klusējot |
|
|
| |
[Jun. 18th, 2005|05:53 pm] |
Sirds pusē kaut kas atdzīvojās
Sāka ilgoties
Un atkal sāpēt
Tā neesmu es.
Tas manis dēļ...
Un, ko gan man iesākt ar svešām jūtām...?... |
|
|
| |
[Jun. 18th, 2005|05:52 pm] |
Es tēloju un izlikos
un mani meklēja un atrada tikpat viltoti cilvēki kāda biju es pati.
Nu, kad ir vienalga, ko zaudet,
Es beidzot kļūstu patiesa.
Pat, ja jāatzīst, ka baidos...
Un arī, ja jāatzīst, ka esmu kļuvusi vienaldzīga...
Un rodas jauni draugi
mainās iepriekšējie.
Viņu vairs nav tik daudz, bet viņi ir patiesi.
Un reizēm es atkal atļaujos pacelties spārnos.
No emociju īstuma |
|
|
| |
[Jun. 10th, 2005|09:00 pm] |
| [ | music |
| | Bochelli "Toskana".. | ] |
Tas skarbums un aukstums..manī
kā pa zobena asmeni staigāt
un arvien vairāk gribas patiesību
lai cik skarba un asa
labāk redzēt nomales kā uzspodrinātas fasādes
to man tagad vajag
Lai izjustu skumjas par patiesību,
lai smaidītu par dzīvi
Nē- ne ironiski - patiesi, kaut skarbi
Mazliet haotiski,
bet tas ledus ir sadrupis
ne izkusis
saberzts, pats no sevis
Pats pret sevi skrāpējas
pats sevi lauž |
|
|
| |
[Jun. 7th, 2005|07:08 pm] |
Es nezinu kaa, lai izsaku to tukshumu sevii
Nezinu kaa, lai to paraadu
Un varbuut arii nevajag
jo tukshums...
Bet tas kljuust arvien lielaaks
un pleesh arvien saapiigaak |
|
|
| |
[Jun. 3rd, 2005|06:32 pm] |
Atvainojiet, ieejas durvis uz manu pasauli sleegtas.
Esmu uz mirkli izgaajusi.
Vai iegaajusi paaraak dzilji...
Vienkaarshi negribas runaat
Bet aaraa kastanji zied un cerinji smarzho. |
|
|
| |
[May. 31st, 2005|05:02 pm] |
|
Kaukt gribas... |
|
|
| |
[May. 31st, 2005|02:59 pm] |
Esmu nogurusi no visa. Apjukusi visā. Gan pati sevī, gan cilvēkos sev apkārt. Savās un svešās emocijās.
Ja ir tik daudz, tad patiesi nav neviena..
Kad ir skumji, kad sāp, kad ir mazliet bail no nezināmā.
Kad neesi droša par savu izvēli.
Kad gribas kliegt: “Negribu!”
Tas šoreiz nav par attiecībām,
bet arī.. |
|
|
| |
[May. 30th, 2005|04:54 pm] |
"Tu vēlies sexu un labi pavadīt laiku.
Un Tu to arī iegūsti.
Bet klāt vienmēr nāk bezmaksas dāvana-
kāds, kurš līdzīgs Tev - Cilvēks."
/H. Kureiši "Mīlestība skumju laikmetā"/ |
|
|
| |
[May. 29th, 2005|07:53 pm] |
Absurds - bet Vinja apjukusii sejas izteiksme,
ieraugot mani paarprotamaa situaacijaa,
liek domaat par Vinju vairaak kaa gribeetos,
lai nesaapinaatu sevi.. |
|
|
| |
[May. 27th, 2005|09:55 am] |
Nu jau vairs nevar saprast - kurš kuru..
Bet ir jautri..
Un es apbrīnoju savu spēju vairs neko nejust.. |
|
|
| |
[May. 26th, 2005|07:49 pm] |
"Protams, Draugi!"
Mums viss buus labi:) |
|
|
| |
[May. 26th, 2005|07:49 pm] |
|
Karuselis uznjem aatrumu........... |
|
|
| |
[May. 26th, 2005|04:30 pm] |
Ar dīvainu vieglumu
sāku visu uztvert |
|
|
| |
[May. 26th, 2005|09:59 am] |
Pusnaktī bārā dzerot tēju…
Esot ar vienu pamanīju otru
Vai turpinājums sekos?
Sliktākais kas var notikt – viņš nepajautās neko…
Spēles, spēlītes
Nekā negodīga
Kas jautā, tam tiek atbildēts… |
|
|
| |
[May. 25th, 2005|11:21 am] |
Deviņi mēneši kopš šķiršanās
Septiņi mēneši, kopš nebijām redzējušies
Satriekta esmu
Viņa izvēle viņu ir salauzusi
Ne jau pati šķiršanās, bet varbūt – arī
Nejauši satikām arī viņa jauno saulstariņu
Tā bija otrā reize, kad visas tikšanās laikā Viņš pasmaidīja:
“Tu jau redzi, viņa ir vienīgais, kas mani vēl notur”
Pirmā reize bija, kad viņš pateica:
“Galvenais, ka tev viss ir labi”
Mēs nepazudīsim viens otram
Un es ceru, ka viņa viņu noturēs manā vietā |
|
|
| |
[May. 24th, 2005|10:33 am] |
Tumsa ir kļuvusi citāda..
“Cik tas ir brīnišķīgi – būt spējīgai uzrakstīt kādam vēstuli!” |
|
|
| |
[May. 24th, 2005|10:32 am] |
Domāju, ka sāksies spēlītes, bet nekā – ikvakara sveiciens bija klāt ar nelielu kavējumu.
Viss tik stabils un paredzams.
Nez kā tas beigsies? :) |
|
|