|
[Jun. 10th, 2005|09:00 pm] |
[ | music |
| | Bochelli "Toskana".. | ] | Tas skarbums un aukstums..manī kā pa zobena asmeni staigāt un arvien vairāk gribas patiesību lai cik skarba un asa labāk redzēt nomales kā uzspodrinātas fasādes to man tagad vajag Lai izjustu skumjas par patiesību, lai smaidītu par dzīvi Nē- ne ironiski - patiesi, kaut skarbi
Mazliet haotiski, bet tas ledus ir sadrupis ne izkusis saberzts, pats no sevis Pats pret sevi skrāpējas pats sevi lauž |
|
|