| |
[Feb. 24th, 2005|10:27 am] |
Zuchero, sveces, rožu eļļa..
Atkailina to cilvēku, kuru sevī mīlu.
To, kurš ikdienā mēdz pazust
To, kurš sāpēs, mīlēs, degs par savējiem.
To, kurš ļaujas neprātam
Gatavs pārkāpt robežas
Un vienmēr par to maksāt
Un atsākt atkal un atkal
Līdz neprātam,
Līdz spēku izsīkumam
Līdz lūzīs, izzudīs..
Tomēr laimīga
Arī par sāpēm
Un ļaušanos neprātam.. |
|
|