| 12:04p |
vakaraa ieritinaajos pati savaa azotee. gribeejaas smilxteet. atminjas un ilgas un saapes un izmisums. nakts kaa miniatuura elle, riita saule kaa atpestiishana. un tad jau ir kafija, norveegjijas siers, maza rokjele, kas velk mani zemenju virzienaa, un viss pazuud. sakarst, paarkarst un iztvaiko karstajos saules staros. |
| 11:56p |
izraadaas, jau ir veels. un es vairs neatshkjiru dienas. saule pazuda meemaa klusumaa, bezveejaa, aciim badmintona volaaninju kjerot. kokos veel nozibeeja iesaarti kjirshi un siiki aaboleeni, aiz mezhinja staajaas malkas skaldiishanas troxnis, liidz viss norima ar piparmeetru teejas kruuzi. odiem veel siicot, rokaa ieguula telefons, bet taa arii neatveeru. nav jau ko teikt. un 'atbrauc' nedarbosies. riits iestaasies ar domu par miegu. cerams. es nerodu to, ko mekleeju, man ir bail, bet zobus sakost es maaku un viss ir paarvarams. kaut kaadaa mirklii dziiviiba atgrieziisies, uzmundrinosha un energjiska. |