| 8:59p |
staaveeju pieturaa un skatiijos, kaa leenaam un smalkaam paarslaam paar mani kriit sniegs... man pirmais shogad.
nez kaapeec vienmeer tas man naak ljoti emocionaali speeciigi... gribas apstaadinaat mirkli, gribas izjust katru mazo, balto kripatinju, kas iejaucas manos matos, nokriit uz asfalta vai ietriecas mashiinas logaa.
gribeeju piezvaniit un pateikt, lai tu izej aaraa. bet, jaa, tavs telefons bij aizmirsies maajaas, un tu tur veel nebiji nonaacis. tomeer ceru, ka tu sajuti. mazliet kailuma un mazliet paarpilniibas. |
| 9:07p |
nu vareetu jau kaarteejo reizi domaat par aciim, kas skataas uz mani, uzzinaajushas jaunumus, jo nav vareejushas rimties ar jautaajumiem. nu vareetu tagad skumji secinaat, ka vakar bija 15. un ka veel pirms diviem meeneshiem shaadu datumu es svineetu.
bet attaalinos. esmu iemaaciijusies leenaam attaalinaaties no taa visa.
vieglas skumjas. vairaak jau laikam tieshi zaudeetaas ticiibas deelj. |