reizēm es sev jautāju, vai tiešām patika pret skinny bear sāk pārvērsties absēstībā un neveselīgā atkarībā. vēl ļaunākā, kā tabaciņa.

ar savām kaķīša ķepiņām ieķeros jaciņās un sedziņās un murrāju. saldi murrāju.
jau vairāk kā mēnesi no māla bļodiņas dzeru siltu pienu un dienās gozējos pavasara saulē uz logu palodzēm. piemiegtām acīm lūkojos kaimiņu logos un puķu dārzos un gaidu vakaru, kurā zem laimīgām krāsu gaismiņu virtenēm skanēs klusas ģitāru dziesmiņas un silta elpa kutinās muguriņu līdz ciešiem miegiem. nākošo dienu rītos modinās smaidīgi zaļu acu rīta sveicieni un mīļos tik ilgi, kamēr nāks modināt saule, jo būs pienācis laiks atvērt zaļu ziedu aizkariņus, tīriem dzert rīta tēju uz palodzes un brīnīties par skaisti saulaino rītu, kas silda gan mūsu, gan uz jumtu maliņām sasēdušos baložu ģīmīšus.

vakar murrājām līdz pieciem no rīta.
pamodāmies šorīt pus deviņos un murrājām, līdz nejauši bija stundu par ilgu.

mans skinny bear sedziņās lasa grāmatu, kamēr pati pavadu slinku svētdienas vakaru ar zāļu tējiņām.
šodien glaudīju ņaudošus kaķīšus un pie maniem smagiem klepiem mani pašu glaudīja kā tādu kaķīti. tas nebija mans čīkstošais klepus, kurš nu jau iekāpis trešajā līmenī un sev līdzi rauj sāpošu sirdi, kas neļāva aizdoties līdz camperdown parkam apskatīt slaveno lāci, kuru puika sadūra ar mazu duncīti un pēcāk norāva tam roku. negribu pieņemt šo kā tādu pašsaprotamu faktu, tādēļ klausos kafiju un tēju balstiņās lai dzirdētu patiesības. un ne tikai par lāčiem. lāci apskatīsim citu reizi, jo vaigus jaukāk sildīt sniegpulkstenīšu, krokusu un narcišu pagalmos ar badmintona spēlēm līdz pirmajiem pavasara lietiem, pie piena tēju garaiņiem un seafield dzīvokļos.

koku zaru galiņi savēlušies pumpuriņos un no manu palodžu puķu dārziņiem lien laukā mazas dzīvībiņas.
tā es to visu ik dienas vēroju, klausos vēja zvanos, ļauju mutē izkust šokolādei un nelaižu vaļā laimīgās dienas.

saldi murrāju pie vilcieniem un šosejām, pēc saldiem malkiem gērnsijas piena un gardām lakricas tabaciņām, plaukstiņās un tautiņās.
kā tāds kaķītis. murr!

vienu skinny bear turu kabatā, otram pati reizēm ielienu kabatā.
trešo gan lieku pie sienas.

laizu sniegpulkstenīšus un turpinu laimīgi slinkot, jo edinburga izrādījās foršāka kā jebkad.
un vispār, nelaižiet mani klāt mašmelovu krēma burciņai.

pavisam godīgi, labākais laiks līdz šim, kaut gan ar lietiņām.

un vispār - man daudz kam gribas darīt galu.
labi, ka sev ne.

prātā skaista vasara.
šī doma ļoti kutina.

mēs esam pārāk sarežģīti.
tas viss ir jāmet pie malas.

līdzīgi kā sniegs ieņēmis visu manu piemājas pagalmiņu, glāsgova aizpildījis visu manu aizpildīt-iespējamo laiku.
brīžiem man gribas tam darīt galu.

uzspļauju citu nespējai priecīgi dzīvot.

**
āfrikāņu sievietes un amerikāņu vīrieša bērns man priekšā lasīja pāris rindas no manas nekur nepierakstītas personības grāmatas un ļoti sabiedēja. ja nu viņš spēj redzēt visu manu slikto?

**
vairs negribas sāpināties, taču tā vietā stiprināties, bet kā gan lai to panāk, ja vēlreiz, tikai no malas, tiek izdzīvots pagājušā gada pavasaris?

**
tumšas debesis piebārstītas saulainu kaiju. rīts mani izglāba no dienas. un pavisam droši - vakars mani izglābs no rīta.

mans nu jau trīs nedēļas vecais draugs rīt aizdodas uz glāsgovu un atstāj mani ar klusu nedēļas nogali. es labprāt nodotos šaļļu un zeķu adīšanai vai kaislīgai dundejas noslēpuma fotogrāfēšanai caur krāsainiem lēcu filtriem, taču šokolādes saldi sapņi dzen pie miega, jo kā redzi, trīs nedēļas nav īsti bijis miera.

šorīt migla glaudījās gar visiem logiem un neļāva pavasara saulei mani uzmodināt no salda miega, kas atkal iznāca pavisam īss, lai gan aizgulēts.
tik skaistā dienā ciemojos pie greiema un malkoju mājās pašu gatavotu kapučīno, jo zupas baznīcā mūs pievīla. sienas bija tirkīzzilas un pēdiņas mīļoja šokolādes kokteiļu paklājus.
šogads ir nenopietns.

mans pirmais concrete streets skaisti dejoja ar jauniešu ķermenīšu soļiem, brīžiem noglaudīja man muguriņu vai nolaizīja vaigu. pēc tādām ritmu vibrācijām, skaistiem cilvēkiem, fotoaparātu gaismiņu zibšņiem organisms pretojās jebkādām saprātīgām darbībām. ķermenis iestinga zilajā punktiņu blūzītē, un dancing shoes nekustējās ne no vietas, jo tur bija glāsgova un somija šķietami nepareizās proporcijās.

vēderiņā nedaudz iekutinās, kad atceros mēnesi par ātru ieradušos zelta stundu. tad tik dikti kārojās iegrauzties māju stūros, ka sanāca iekosties puikā. brīžiem šķiet, ka neīstajā.

krietnu laiciņu berzēju plaukstiņas vienu pret otru
un tad pret koraļļu sienu.
ar domu,
ka vajag paslēpties.

tā es nogalēju vēl vienu dvēseli.