tā vien kārojas kā visus mīļot un ļauties pašai tikt saburzītai un sabužinātai. lapu piebērtās ietves šodien galīgi izmirkušas, smaržo notekās sasēdušies kastaņi un pret logiem nepārtrauti glaužas lietus lāsītes. vēji pa varītēm cenšas ielauzties siltos dzīvokļos un malkot rudens tējas, savukārt manis pašas dvēselīte par varītēm grib izlavīties laukā, aizskriet līdz pilsētas bāriņam ar daudz dzīvām mūzikām un ar vieglu smaidu sejā tikpat viegli šūpināt pleciņus, kad ģitāriņas dzied dziesmas par banānu pankūkām. es tik dikti tad ņaudētu, murrātu un mīlīgi ar nadziņiem ieķertos biezos džemperīšos.