pār debesīm pārvilcies drūms briesmonis un nelāgi raud, rūc un šņāc un nepārvaramajās skumjās kalna otrā pusē zibeņo. sēžu sarāvusies uz lielās palodzes, smēķēju savas piparmētru cigaretes siltajā vīru džemperī un siltajās zeķēs, klausos mākoņu dārdus par salaustajām sirdīm, kas tālumā noslēpuši vasarīgā rīta zilos jūras ūdeņus, kalnus otrā pusē un cilvēku dvēselītes uz visām debespusēm, un lūdzos to doties uz puertoriko.