pilsētā sajutos kā tāds mazs putniņš.
tā vienkārši. nedaudz nobijies no otrā upes krastā snaudošā miglas mākoņa, vasarīgi izsalcis, cilvēku mīlošs un pilns nezin-kur-gūtas-enerģijas, un pēc laiskas čivināšanas pusdienlaikā, gribošs paslēpties jumta korē, lai gaidītu no dienvidiem tuvojošos lietus.
šķiet, ka reibina bordo, lavandu buntīte un piparmētras.