stāvēju uz palodzes atspiedusies uz plaši atvērtā loga ar piparmētru cigareti un pazaudējos nakts pārņemtajā pilsētas klusumā ar jumtiem pārsegtiem pār blāvām gaismām logos, pārredzamu pilsētas kņudoņu nedaudz tālāk, pavisam rāmu upi un iesnaudušies kalniem aiz tās, kur ļaudis pūš savas miega elpas. negribēju, lai izdziest cigaretes uguntiņa un uz otru pasaules malu aizraujas zvaigžņotās debesis, pavisam melanholiskas.
tā es tur murrāju kā tāds kaķītis un uz muguriņas sajutu mieriņu. pietrūka tikai mīlošs glaudiens.