baltie vienradži nomaldījušies mežā
vairs nevaru lūkoties mēness gaismas sejā
brīžiem saņemu dūšu un turu savu muguriņu taisnu
un ceru, ka pavisam drīz būs labi, kaut vienai
vairs nevaru lūkoties mēness gaismas sejā
brīžiem saņemu dūšu un turu savu muguriņu taisnu
un ceru, ka pavisam drīz būs labi, kaut vienai
Leave a comment