baltajos spilvenos, reiz vasarā dzimušos, saburzījušās matu lokas -
tur klusītēm dus zēns, kurš reizēm smaržo pēc mēnessgaismas
miegs šķiet valdzinoši dziļš tajos nedaudz sārtajos, gurdenajos vaigos
it kā malkotu pienu pilnu ceriņu ziedu pazaudējies skaistākajos pavasara rītos