decembris garšo pēc silta piena ar medu un gar maniem sāniņiem pēdējos rītus glaužas royal rebel, kas, pamodusies brīdi pirms iezvanās modinātājs, vārgi ņaud pie auss. vēl joprojām man blakus mostas vasaras bēdas, kuras par varītēm cenšos izmazgāt no baltajiem gultas palagiem, ar lielām, saltām rokām vaigus glāsta londonas aukstie vēji un trauslie miegi mani ved brīvdienu izbraucienos uz piesnigušu ričmonda parku vērot savvaļas briežus un viegli gaisā peldošās, tikko ķermeni pametušās siltās elpas.