ar plaukstām pieglaudusies pie plašajiem logiem, piemiegtām acīm saulē sildīju vaigus, ar purngaliņu mierīgi situ pie galda kājas līdzi ritmiņiem un brīžiem pavērusi vienu aci, nerātni raudzījos ielas otrā pusē aiz matētiem logiem viegli plūstošajās kaila ķermeņa kustībās. plaukstas kutināja draiskulīgais rudens, kamēr es pavisam lēnītēm atgriezos krāsaino lapu piebērtajās pēcpusdienu ielās un manā četrdesmit minūšu gājiena attālajā dzīvoklītī ielavījās kaislīgi sārtu gladiolu klēpis un zentas mauriņas desmit garīgās dzīves baušļi:

1  jāveido māja. konkrēta māja ātri uzceļama, bet iekšpasaule nav gatava pērkama.

2  nav jābeidz brīnīties.

3  jātic un jāuzticas. tik tici, un tu dzīvosi, kas šaubās, aiziet bojā - neuzticēšanās nozāģē dzīvības saknes.

4  negaidi no ābeles čiekurus un no egles ābolus.

5  nesaisties ar cilvēku, ja nevari panest viņa kļūdas.

6  spriežot par cilvēku, atceries viņa dāvātos līksmības brīžus.

7  novēli savam līdzgaitniekam vienpatības stundas.

8  nevis šaubūties un vilcināties, bet rīkoties un iedrīkstēties.

9  miesas bads mazāk bīstams nekā gara bads.

10  dzīvo tā, it kā katra diena būtu pirmā un pēdējā.

ļaušos maigiem miegiem baltos palagos starp ziediem, pieglaudīšos divdesmit divus gadus lielām atmiņām ar saviem kaķu spēciņiem un mieriņiem viegliem. pavisam mīļiem.