vairumam ļaužu diena vēl nav sākusies. pār pilsētu slinki vārtas pelēku mākoņu pilnas debesis, tik smagas, ka šķiet, tās varētu aizsniegt tā vien kā pastiepjoties pirkstgalos. esmu pieķērusies peldbaseina seklā gala apmalai un, līdz apakšlūpai iegremdējusies ūdeni, ar bālajām kājām maļu ūdeni. klusiņām. kustas hlorētais ūdens un glāsta ķermenīti. brīžiem ar remdenām, brīžiem pavisam siltām plaukstām. acīs kož hlorētais ūdens, es biežāk kā paraksti mirkšķinu acis.

caur stiklotajām sienām laužas iekšā auksta gaisma, kas pārsvarā sastopama tikai ziemas mēnešos, kad tā, atstarojusies no sniega, izgaismo atmosfēru drūmos toņos. no ārpuses lēnām apledo logi un no manām plaušām piedzimst milzīga un salta elpa, kas viegli izgaist virs siltā ūdens. vairs dzirdams vien virmojošais ūdens un ātrajā līnijā peldošo vīru izraisītie šlaksti. tie turpina kustēties pa ūdens virsmu nemainīgā ātrumā, ievelkot smagu elpu gan vienā, gan otrā peldbaseina malā un paraugoties pulkstenī ar sarkano rādītāju, kurš steigā griežas ap sevi.

piemiedzu acis un klusiem soļiem gar stikloto, šķietami neeksistējošo sienu, kas savieno āru ar iekštelpu, soļo sievietes un vīrieši. gados veci un baltām peldcepurēm par varītēm izstieptām pār sirmajām galvām. to ķermeņi bāli un nošļukuši, sejas pilnas mirdzuma un enerģijas un es nespēju šīs divas bildes apvienot vienā. pa vienam tie viegli ieslīd ūdenī un, paslēpuši baltās peldcepures zem ūdens virsmas, nozūd tur uz mūžīgiem laikiem.

piemiedzu acis. pietupusies pie peldbaseina malas ar apņēmību pirkstu galus samērcēt ūdenī, paveros pāri drēgnajai telpai. ūdenī šūpojošās vīriešu galvas pavērušas sejas manā virzienā. to sejas pārņēmušas dziļš skatiens, pilns iekāres un izvirtības. aizvērtām acīm iekrītot ūdenī izdzēšu neķītros smaidus no viņu sejām. no tām izsalkušajām, ilgu pilnajām sejām.

piemiedzu acis. lēnajā līnijā mirkstošie kāju pirkstgali ievelk īsas elpas un atkal pazūd zem ūdens. peldētavas pulksteņi apmaldījušies laikā strauji griežas uz riņķi. tie netiek līdzi enerģiskajiem peldētājiem, tāpat kā es netieku līdzi laika un notikumu romantiskajām attiecībām.

vēl vienu reizi es piemiegšu acis un kāpšu laukā no ūdens. nozudīs no lūpām saltā elpa un gar stikloto sienu es pazudīšu ģērbtuvēs.