vai atceries vienu no tiem agrajiem ziemas rītiem, kad
ceļš sniegā klāts, bezgala balts un rāms
klusiņām elpo?

vai vari atsaukt atmiņā tos gurdos soļus, kas
iegrimuši sniegpārslu segā gursgt un
atstāj aiz sevis pēdas?

vai tiešām aizmirsušās tās dziļās ilgas pēc
nākošajiem sniegiem vienīgajiem spējīgiem dziedēt
un noslēpt saltās rētas?

esmu klusā ziemas rītā apsnidzis, izbradāts ceļš,
kurš pavēries blāvās debesīs un gaida,
kad atkal snigs.