ar gājputniem pavisam rāmi
kaķu spēciņi aizlido uz dienvidiem
un to spārni tik ļoti vārgi
trīc melodijās aizņemtās no čellistiem

teju kails palagos baltos
snauž melanholijai atdevies prāts
un vasaras saulē izbalējušos vaigos
pieglaudies peonijas zieds tauriņos klāts

sapņaini tumsa glāsta sānus
teic pasakas par pilsētas zvirbuļiem,
kurus paņēmusi reiz plaukstā vājus
tāpat kā mani aplaimojusi ar trausliem mieriņiem