daži mēs nepārtraukti atdodamies atmiņām. tie daži, kas apzinās agrāko notikumu vērtību tikai tagad un par varītēm cenšas aizpildīt mazos caurumiņus, kas reiz atstāti pavisam tukši. laiku pa laikam mēs paņemam no turienes kādu mīļu mirkli atpakaļ uz šodienu kā tādu suvenīru, citreiz negribam doties atpakaļ. gluži kā dodoties ceļojumā uz skaistām zemēm, un manā gadījumā pavasaris ir zeme, kurā man nav ļauts atgriezties, lai cik ļoti es to arī vēlētos, jo tur pavadīju visjaukākās dienas.