uzskatīšu šo neprātīgi noslogoto dzīves posmu par jūdzēm tālo putniņa lidojumu atpakaļ no dienvidos pavadītajiem ziemas mēnešiem - spārniņos izzuduši spēki, taču negribas padoties, noskatoties uz visu to skaisto, kas saldi dus zem debesu juma un mana caur mākoņiem slīdošā vēderiņa.

reiz mēs pavasarī kavējām laiku saulainos tramvajos un izsalkušos vēderus lutinājām ar brūnajiem rīsiem un zaļo tēju. reiz mēs pavasarī malkojām kokteiļus i love you bārā un dancojām līdz rītam. reiz mēs pavasarī laiskojāmies vēju piegrūstos zālājos un malkojām stipras kafijas. daudz kopīgi smaidījām.
šajā pavasarī mēs klusējam.