mana dvēselīte ilgojas pēc savas bērnības astoņdesmit gadu tālā pagātnē, matos iepīt neaizmirstulītes, vizbulītes un gaiļbikšus, baltos naktskreklos brist pa rasu, pēcpusdienās snauduļot peoniju dobēs, naktīs celt teltis ar no indijas un spānijas sūtītiem rakstainiem lakatiem un rīkot neprātīgas midnight fiestas ar sarkanvīnu, cigaretēm, krāšņām rotām, spožām spalvām saspraustām matos un daudz laiskām dejām.